Reibonis

Sākums / Pacientiem / Reibonis

Reibonis

Izšķir divu veidu reiboņus: vestibulārs (griešanās sajūta – sajūta, ka apkārtne griežas) un nevestibulārs (nelīdzsvara sajūta).

Vestibulāru reiboni parasti pavada slikta dūša un vemšana, neskaidra redze. Tos parasti izraisa ausu slimības vai nervu sistēmas slimības. Nevestibulāram reibonim var būt un var nebūt citi pavadoši simptomi, cēloņi var būt ļoti dažādi.

Reibonis var noritēt lēkmjveidā dažas stundas, var ilgt dažas dienas vai nedēļas, kā arī traucējumi var būt pastāvīgi, pat gadiem.

Mēs varam palīdzēt noskaidrot, kāda veida reibonis ir jums un kā to ārstēt.

Mēs piedāvājam neirologa konsultāciju, otorinolaringologa konsultāciju, ja nepieciešams, veiksim papildus izmeklējumus – audiometriju, timpanometriju, video galvas impulsa testu, duplex sonogrāfiju galvas un kakla asinsvadiem.

Reibonis (vertigo un pseidovertigo) ir viena no biežākajām sūdzībām, kādēļ pacients apmeklē ģimenes ārstu. Pēc epidemioloģiskiem datiem, tā izplatība ir 20 – 25% no populācijas. Īpaši bieži šis stāvoklis ir sastopams gados vecākiem cilvēkiem. Taču tikai 15% slimnieku ar šādām sūdzībām ģimenes ārsti nosūta pie speciālistiem – neirologa vai otorinolaringologa. Ārstam ir svarīgi diferencēt reiboņa veidu – vestibulārs (vertigo) vai nevestibulārs (pseidovertigo), nosakot, kādu struktūru bojājums to izraisa, kas ir tā cēlonis un kāda ārstēšana jāizvēlas, jo šis ir viens no neviendabīgākajiem sindromiem.

Biežākie iemesli

Perifērā vestibulārā sindroma cēloņi labirinta līmenī: labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo, Menjēra slimība, vestibulārs neirīts, neirolabirintīts (pēc vīrusu infekcijas), labirintīts (sekundārs mastoidīta vai vidusauss iekaisuma gadījumā), kinetozes, reibonis pēc ausu operācijām, vaskulāri (apasiņošanas) traucējumi labirintā – išēmija a. labyrinthi baseinā, perilimfātiskā fistula, traumatiski dzirdes kauliņu un citi traumatiski bojājumi, attīstības anomālijas un iedzimtas slimības, ototoksiski/vestibulotoksiski medikamenti, audzēji.

Perifērā vestibulārā sindroma cēloņi n. vestibularis līmenī: infekcijas, reakcija uz iekaisumu blakus audos, audzēji, cistas, nerva kompresija ar artēriju vai vēnu. Simptomi ir līdzīgi kā pie trigeminālas neiralģijas – īslaicīgas (dažas sekundes līdz minūtes) sistematizēta reiboņa lēkmes.

Biežākie centrālā vestibulārā reiboņa cēloņi: akūti išēmiski cerebrāli asinsrites traucējumi, stumbra encefalīts, stumbra audzēji, stumbra traumas un to sekas, deģeneratīvas CNS slimības, kraniospinālās pārejas patoloģijas – piemēram, Arnolda-Chiari malformācija.

Nevestibulāra reiboņa biežākie iemesli

Optisks reibonis: strauja acu ābolu muskuļu paralīze, izteiktas refrakcijas izmaiņas, redzeslauku defekti, katarakta, makulāra deģenerācija.

Presinkopāls reibonis: ortostātiska un citas ģenēzes hipotensija, kardiogēnas slimības – sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja, izteikta aortas stenoze, medikamenti – hipotensīvie, psihotropie, hipovolēmija, asins sastāva izmaiņas – anēmija, hipoglikēmija, hipokapnija, vazovagālas sinkopes.

Psihogēns reibonis: hiperventilācija saistībā ar trauksmi, afektīvi kognitīvi traucējumi.

Līdzsvara un koordinācijas traucējumi: polineiropātijas, ataksija.

Kortikāls reibonis: epileptiska aktivitāte deniņu daivas garozā.

Vestibulārā reiboņa ārstēšana

Reibonis
4 (80%) 9 votes