Kardiostimulatori un to pārbaude (programmēšana)

Sākums / Kardiostimulatori un to pārbaude (programmēšana)

Tagad kardiostimulatoru pārbaudi un programmēšanu ir iespējams veikt arī GK Neiroklīnikā

ar četriem dažādiem aparātiem, jo katrs stimulatora ražotājs ir izveidojis savu diagnostikas ierīci, kuru nevar izmantot, lai pārbaudītu cita ražotāja stimulatorus. Šīs pārbaudes var veikt ambulatori mūsu klīnikā, jo tā ir neliela procedūra, kas ilgst apmēram 30 minūtes.

Pastāvīgs elektrokardiostimulators ir sarežģīta elektroniska ierīce, kura sastāv no enerģijas avota, mikroprocesora un elektrisko impulsu ģenerēšanas sistēmas. Viss šis “pildījums” ir iepakots miniatūrā titāna ietvarā, kura ietekme uz cilvēka audiem ir neitrāla. Šī ierīce ir savienota ar elektrodiem (speciāliem vadiem), kas tiek ievadīti caur vēnām tieši sirds dobumā (priekškambarī vai sirds kambarī) un kalpo kā elektrokardiostimulatora “acis” un “rokas”. Ar elektrodiem sirds elektrokardiostimulators saņem informāciju par sirdsdarbību, un no aparāta tiek pārsūtīti impulsi uz sirds muskuļiem.

Pateicoties šādai sistēmai, elektrokardiotimulatoram, proti, “smadzeņu centram”, nav vajadzības atrasties tieši sirdī. Tas parasti atrodas zem lielā krūšu muskuļa (parasti kreisajā pusē, lai pēc tam cilvēks varētu brīvi strādāt vai veikt citas aktivitātes ar labo roku).

Kad sirds streiko, daudzos gadījumos noregulēt tās darbību iespējams ar elektrokardiostimulatoru. Vai pacientam nepieciešama smalkā ierīce, izlemj kardiologs. Daudzi cilvēki velti cer, ka stimulators novērsīs aritmiju, taču tas tikai nodrošina, lai sirdsdarbībā neiestātos pauzes un pacients varētu lietot nepieciešamos medikamentus, kuri parasti to palēnina. Pacientiem, kuriem bijuši īpaši nopietni sirdsdarbības ritma traucējumi, implantē defibrilatoru, kas darbojas ne tikai kā stimulators, bet nepieciešamības gadījumā veic elektrošoku, glābjot pacienta dzīvību.

Kardiostimulators palīdz dzīvot pilnvērtīgi. Ievietošanas operācija ir diezgan vienkārša. Tās laikā lokālajā anestēzijā izdara nelielu griezienu krūškurvja kreisajā pusē, implantu ievieto zem ādas un, punktējot asinsvadu, pievieno speciālus elektrodus. Lielāko kardiostimulatora daļu aizņem baterija, bet vissvarīgākā ir mikroshēma ar programmu, kas nosaka tā funkcijas.

Kreisajā pusē ierīci implantē nevis tāpēc, ka tur atrodas sirds, bet tādēļ, ka cilvēki, galvenokārt, noslogo labo roku un intensīvas fiziskas slodzes laikā varētu stimulatoru sabojāt.
Sākumā, pēc kardiostimulatora implantācijas, kaut arī nav nekādu sūdzību, kardiologu nepieciešams apmeklēt reizi divos gados, bet vēlāk – reizi gadā.

Kardiostimulatori un to pārbaude (programmēšana)
Rate this post