Reiboņa kabinets

Sākums / Pakalpojumi / Reiboņa kabinets

Reiboņa kabinets

Pirmo reizi Latvijā ir iespējams saņemt augsti kvalificētu speciālistu (neiroLOR un neirologa) konsultāciju specializētā Reiboņa kabinetā. Diagnostika tiek veikta izmantojot mūsdienīgu aparatūru (audiometru, timpanometru), kā arī pielietojot Latvijā vienīgo galvas impulsa testa veikšanas ierīci.

Reibonis

Reibonis (vertigo un pseidovertigo) ir viena no biežākajām sūdzībām, kādēļ pacients apmeklē ģimenes ārstu. Pēc epidemioloģiskajiem datiem, reiboni atzīmē 20 – 25% no populācijas. Īpaši bieži šis simptoms ir sastopams gados vecākiem cilvēkiem. Taču tikai 15% slimnieku ar sūdzībām par reiboni ģimenes ārsti nosūta pie speciālistiem – neirologa vai otorinolaringologa (LOR).

Ārstam ir svarīgi diferencēt reiboņa veidu – vestibulārs (vertigo) vai nevestibulārs (pseidovertigo), nosakot kādu anatomisko struktūru bojājums to izraisa, kāds ir tā cēlonis, jo no tā ir atkarīga ārstēšana un rezultāts. Jāatceras, ka reibonis ir viens no neviendabīgākajiem simptomiem, kas prasa precīzu izmeklēšanu.

Biežākie reiboņa iemesli

Perifērā vestibulārā sindroma cēloņi labirinta (iekšējās auss daļa) līmenī: labdabīgs paroksizmāls pozicionāls vertigo, Menjēra slimība, vestibulārs neirīts, neirolabirintīts (pēc vīrusu infekcijas), labirintīts (sekundārs mastoidīta vai vidusauss iekaisuma gadījumā), kinetozes, reibonis pēc ausu operācijām, vaskulāri (apasiņošanas) traucējumi labirintā – išēmija a. labyrinthi baseinā, asinsizplūdums, perilimfātiskā fistula, traumatiski dzirdes kauliņu un citi traumatiski bojājumi, attīstības anomālijas un iedzimtas slimības, ototoksiski/vestibulotoksiski medikamenti, audzēji.

Perifērā vestibulārā sindroma cēloņi n. vestibularis līmenī: infekcijas, reakcija uz iekaisumu blakus audos, audzēji, cistas, nerva kompresija ar artēriju vai vēnu. Simptomi ir līdzīgi kā pie trigeminālas neiralģijas – īslaicīgas (dažas sekundes līdz minūtes) sistematizēta reiboņa lēkmes.

Biežākie centrālā vestibulārā reiboņa cēloņi: akūti išēmiski cerebrāli asinsrites traucējumi, stumbra encefalīts, stumbra audzēji, stumbra traumas un to sekas, deģeneratīvas CNS slimības, kraniospinālās pārejas patoloģijas – piemēram, Arnolda-Chiari malformācija.

Nevestibulāra reiboņa biežākie iemesli:

Optisks reibonis: strauja acu ābolu muskuļu paralīze, izteiktas refrakcijas izmaiņas, redzeslauku defekti, katarakta, makulāra deģenerācija.

Presinkopāls reibonis: ortostātiska un citas ģenēzes hipotensija, kardiogēnas slimības – sirds ritma traucējumi, sirds mazspēja, izteikta aortas stenoze, medikamenti – hipotensīvie, psihotropie, hipovolēmija, asins sastāva izmaiņas – anēmija, hipoglikēmija, hipokapnija, vazovagālas sinkopes.

Psihogēns reibonis: hiperventilācija saistībā ar trauksmi, afektīvi kognitīvi traucējumi.

Līdzsvara un koordinācijas traucējumi: polineiropātijas, ataksijas.

Kortikāls reibonis: epileptiska aktivitāte deniņu daivas garozā.

Reiboņa kabinets
4.88 (97.6%) 25 votes